Melanoma ir bīstamākais un agresīvākais ādas vēža veids ar augstu mirstību. Latvijā ik gadu melanomu atklāj vairāk nekā 200 cilvēkiem, aptuveni 80 cilvēku gadā mirst, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati. Labā ziņa – mūsu spēkos ir aktīvi rīkoties, lai melanoma un citi ļaundabīgie ādas veidojumi neveidotos vai tiktu atklāti agrīni, kā arī laikus padomāt par finansiālo drošību, ja slimība tomēr piemeklē.

Kā pamanīt un atpazīt melanomu?

Melanoma mēdz izskatīties dažādi un tā var veidoties jebkurā ķermeņa vietā, tāpēc nereti to pamana ārsts vai tuvinieks. Diemžēl arī visi ārsti nepārzina melanomas “dažādās sejas” un daudzos gadījumos šo ļaundabīgo audzēju atklāj novēloti. Tāpēc ikvienam ir svarīgi atcerēties par melanomas riskiem un regulāri veikt ādas pašpārbaudes, kā arī ik pa laikam uzmanīgi apskatīt savu tuvinieku ādas veidojumus.

Īpaša uzmanība jāpievērš, ja pamanīti jauni ādas veidojumi vai kādā no esošajiem ir redzamas izmaiņas. Melanoma visbiežāk veidojas uz ādas un izskatās kā atšķirīgs ādas veidojums, kā “neglītais pīlēns” starp citām dzimumzīmēm. Parasti šis ļaundabīgais ādas veidojums ir:

• asimetrisks;
• ar neregulārām, pat ievelvētām malām;
• daudzkrāsains;
• mainīgs;
• piepacelts;
• stingrs;
• ātri augošs.

Šīs ir vispārzināmās melanomas pazīmes, taču diemžēl šī onkoloģiskā slimība var attīstīties arī, ja nekas no minētā uz ādas nav redzams. Melanomai ļoti reti, bet var būt bezpigmenta forma, tā var sākt veidoties acīs vai gļotādās, kur to savlaicīgi pamanīt spēj tikai pieredzējis speciālists.

Cik bieži un kā pārbaudīt savu ādu

Ārsti iesaka divas reizes gadā – pavasarī pirms vasaras sezonas un rudenī pēc vasaras sezonas -  veikt pašpārbaudi, apskatot visu ķermeņa ādu. Tā kā “visu” izklausās nekonkrēti, labāk vadīties pēc noteiktas secības:

• izģērbties un apskatīt sevi lielajā spogulī no priekšas un no aizmugures, pēc tam ar paceltām rokām izpētīt vienu sānu, tad – otru;
• saliekt elkoņus, rūpīgi apskatīt apakšdelmu priekšpusi, augšdelmu iekšpusi un plaukstas;
• apskatīt kāju aizmuguri un pēdu virspusi, pirkstu starpas un pēdu apakšas;
• apskatīt kakla aizmuguri un skalpu, ņemot talkā arī mazo spoguli, pēc tam pašķirt un pacelt matus ar pirkstiem;
• pārbaudīt muguru un sēžas daļu, izmantojot rokā turamu spoguli.

“Ieteicams savas dzimumzīmes pašpārbaudes laikā fotografēt un nākamajā reizē attēlus salīdzināt, jo atmiņa mēdz maldināt. Svarīgi ir nevilcināties, pamanot kādu jaunu vai izmainītu ādas veidojumu. Nevajag gaidīt, lai tas aug vēl lielāks vai kļūst vēl tumšāks, neregulārāks, sāk čūlot vai asiņot. Melanomai ir ļoti agresīvas formas, kas attīstās strauji, turklāt ir arī citi ādas audzēji, kurus nedrīkst atstāt bez ievērības,” uzsver Raimonds Karls, dermatologs, „Derma Clinic Riga” vadītājs, biedrības “Dermatologi pret ādas vēzi” valdes priekšsēdētājs.

Kāpēc sevi jāsargā no saules apdegumiem?

„Ja āda atkārtoti apdegusi saulē – un apdegums ir jau tad, kad āda ir apsārtusi –, tas nozīmē, ka cilvēks nēsā līdzi bumbu ar laika degli. Saistībā ar dabīgajiem saules stariem īpaši riskanti ir divi scenāriji – ja dzīves laikā kopš zīdaiņa vecuma bijuši spēcīgi un atkārtoti saules staru radīti apdegumi vai arī dzīvesveids saistīts ar ilgstošu, regulāru atrašanos saulē, kāds tas ir cilvēkiem, kuri strādā ārpus telpām un nesargā sevi, vai arī daudz sauļojas. Tad melanoma visbiežāk veidojas tieši saules stariem pakļautajās  vietās – uz sejas, ausīm, skausta, pleciem. Tiem, kas apdeg sauļojoties, bieži melanoma ir uz muguras vai stilbiem.

Tāpēc atbilde uz jautājumu: “Vai tad vispār nevar saulē rādīties,” ir nemainīga – saules ultravioletajos (UV) staros bez aizsardzības pret tiem var atrasties dažas minūtes dienā – tikai tik ilgi, kamēr neveidojas apsārtums. Ja saulē jāatrodas ilgāk, jāpiesedz āda ar apģērbu un jālieto aizsargkrēmi pret saules UV starojumu, vadoties pēc ārsta ieteikumiem un līdzekļu lietošanas instrukcijām,” uzsver Raimonds Karls.

Par ādas vēzi nebēdā

Statistika gan liecina, ka daudzi iedzīvotāji Latvijā par ādas vēža un melanomas risku un aizsardzību no saules īpaši nesatraucas.

Biedrības “Soli priekšā melanomai” un “Dermatologi pret ādas vēzi” aprīlī veiktā aptauja atklāj, ka ceturtā daļa iedzīvotāju, dodoties saulē gada siltajos mēnešos, vispār neizmanto saules aizsargkrēmu. Tikai 14% iedzīvotāju aizsargkrēmu krēmu izmanto vienmēr – sportojot, strādājot vai atpūšoties, bet 34% ar krēma palīdzību no saules sargājas dažreiz.
Vēl aptauja atklāj, ka teju trešdaļa jeb 29% Latvijas iedzīvotāju ādu no saules iedarbības sargā, kā pagadās – reizēm jā, reizēm nē, bet 8% vispār neuzskata, ka tas ir svarīgi.
Pozitīva ziņa - lielākā daļa jeb 59% aptaujāto atzīst, ka rūpējas, lai no saules iedarbības tiek pasargāti arī ģimenes locekļi – bērni u. c., 27% to dara reizēm, 8% atzīst, ka to nedara, bet 6% neuzskata, ka no saules būtu īpaši jāsargājas.

Garantijas nesaslimt nav

Lai cik rūpīgi sargātu ādu un domātu par aizsardzību no saules, pilnīgas garantijas tam, ka no melanomas būsim pasargāti, nav. Diemžēl pārmantotās melanomas formas var attīstīties neatkarīgi no tā, vai cilvēks gūst saules apdegumus vai nē.

Kaut gan melamomas ārstēšanā Latvija pēdējos gados ir panākts būtisks progress un ir pieejami mūsdienīgi valsts apmaksāti medikamenti, ir gadījumi, kad zāles valsts nenodrošina un tās var izmaksāt ļoti dārgi, vairākus desmitus tūkstošus eiro.

Zinot šo neprognozējamo aspektu, ir vērts padomāt par drošības spilvenu nākotnē gadījumā, ja ar melanomu tomēr gadās saslimt. Latvijā jau otro gadu šādu iespēju piedāvā onkoloģisko slimību apdrošināšana Oncodrop.lv Ik mēnesi atvēlot vēža apdrošināšanai pāris eiro, slimības gadījumā būs pieejami līdzekļi tūlītējai ārstēšanai, zālēm, ikdienas tēriņiem vai kredīta atmaksai.